Uz Jaunangliju (ASV) rudeni meklēt!

Hits: 5120

Rudens nekad nav bjis mans mīļākais gadalaiks – tas vienmēr asociējies ar saulainās, bezrūpīgās vasaras aiziešanu un aukstās, mitrās un drūmās ziemas iestāšanos. Laikam savs nopelns manai attieksmei pret rudeni ir arī bērnības dienu skolas laika sākumam,  jo reti kurš no mums raudzījās pretī septembrim ar milzīgu sajūsmu, un es tā jau nu noteikti nebiju... Rudens – slapjš, auksts, dubļains, nomācošs, tumšs – tā es mēdzu raksturot šo gadalaiku, līdz vienu dienu es to pēkšņi sāku saskatīt citās krāsās.

Latvijā atrazdamies, mēs piedzīvojam rudens lapu zeltainumu katru gadu, tāpēc bieži vien to nemaz nepamanām. Dzīvojot Teksasā es apjautu, ka man pietrūkst šo gadalaiku maiņu, jo šajā ASV štatā ne rudens, ne ziema īsti nepastāv, tāpēc pēc pāris gadiem pārvācoties uz dzīvi Pensilvānijas štatā, es zelta lapu laiku gaidīju ar nepacietību, jo nebiju to piedzīvojusi 4 gadus! 

ASV pats ziemeļ-austrumu stūris tiek saukts par ‘’New England’’ (Jaunanglija) un ietver sevī  6 dažādus štatus. New England piedzīvo izteiktas 4 sezonas ar ļoti krāšņu rudeni, jo reģions ir kalnains, ar aukstām naktīm, bet saulainām dienām, kas ir ideāli apstākļi raibu un košu lapu izrādei.

 

PENNSYLVANIA (Pensilvānijas štats)

Par cik esam apmetušies uz dzīvi Pensilvānijā, tad pirmajā gadā nolēmām apbraukāt Pensilvānijas skaistākās vietas, izmantojot gan rudens ceļvežus, gan internetā pieejamo informāciju. Un kā sagadījies kā ne, visskaistākie skati ir tieši štata daļā, kur atrodamies mēs – Bucks County un Pocono kalnu reģionā. Daži ceļveži pat ievieto šo reģionu Top 10 skaistāko rudens vietu sarakstā ASV. 

Interesentiem ir pieejami izzinošie materiāli gan internetā, gan grāmatu veidā, kur atrodamas kartes ar norādēm, kā un kur atrast visskaistākos rudens skatus. Ir izveidoti arī visdažādākie forumi, kur cilvēki var iesūtīt savus dabas novērojumus un foto, tādā veidā darot pārējiem zināmu, vai konkrētajā apvidū lapas tikai sāk krāsoties, ir pilnā košumā, jeb jau sāk birt un koki lēnām paliek kaili. Un tad arī, balstoties uz šo informāciju, katrs ceļotājs pats var izveidot sev tīkamāko maršrutu, atkarībā no vēlmēm un varēšanas.

Visskaistākie skati, protams, ir projām no lielajām pilsētām - dabasparkos, upju ielokos, ceļmalās, lauku sētās... Bet tajā pašā laikā arī vienkāršs koks pagalmā var būt īpašs. Lapu krāsu daudzveidība ir neizsmeļama - dzeltenas, sarkanas, brūnas, oranžas, rozā... Kādu toni tik iedomājies, tāds ir atrodams!

 

VERMONT (Vermontas štats)

Par cik mums ''amats bija rokā'', tad nākošajā gadā nolēmām doties meklēt rudeni Vermontas štata Green Mountains jeb Zaļajos kalnos. Vermonta ir viens no populārākajiem štatiem rudenī, tādēļ naktsmājas oktobrim jārezervē jau vasarā. Vienīgi problēma ir tā, ka ir grūti paredzēt, kad tieši rudens krāsas būs pašā košumā, jo tas var mainīties atkarībā no laikapstākļiem. Ja ierodas par agru, lapas daudzviet būs blāvas vai zaļas, ja par vēlu - brūnas un nobirušas. Tā ka tā tāda laimes spēle, tādēļ tuvojoties mūsu izvēlētajiem datumiem, forumiem sekoju līdzi cītīgi. Un laimīgā kārtā mūsu izvēlētā oktobra pirmā nedēļa bija kā reizi pašā laikā!

Vermontā ieradāmies piektdienas vakarā, lai sestdien no rīta agri varētu sākt pārbraucienus. Galvenā ideja bija virzīties Green Mountains virzienā, bet pēc tam jau doties, kur acis rāda, izvēloties kalnainos lauku ceļus uz labu laimi, nekad nezinot, ko nesīs nākošais līkums. Tā arī izbraukājām kalnus krustu šķērsu, apstājoties skaistākajās vietās, ieturot maltītes mazos ciematiņos un cerot ieraudzīt štata simbolu - alni. Alni gan neatradām, bet skaistus dabasskatus gan!

Vermonta ir arī īpatnēja ar to, ka nekad nevar zināt, kā lapas izskatīsies 5 minūšu brauciena attālumā. Lapu krāsošanās Vermontā ir ļoti atkarīga no tā, kurā kalna pusē vai nogāzē atrodas mežs, cik daudz saules gaismas tiek uzņemts, kā arī vai vējš un lietus kokrētajā vietā tiek klāt jeb ir aizsegts ar kalniem. Tāpēc katrs līkums ir kā jauns piedzīvojums – vienā vietā lapas būs pilnā plaukumā, aiz nākošā līkuma tās vēl būs zaļas, bet 5 minūšu brauciena attālumā viss jau var būt nobiris…

Vēl jāpiemin, ka izlēmām doties apskatīt arī pilsētu Burlington, kas ir Vermontas lielākā pilsēta un atrodas ezera krastā. Šeit interesenti var atrast gan naktsdzīvi ar bāriem, gan labus un ne dārgus restorānus. Tomēr, neskatoties uz to, ka Burlington ir štata lielākā pilsēta, tā saglabā mazpilsētas auru, ar ļoti kompaktu centra rajonu, kā arī debesskrāpjus šeit neatrast.

 

NEW HAMPSHIRE (Ņūhempšīras štats)

Pēc Vermontas brauciena izlēmām, ka katru gadu dosimies šādā nelielā atpūtas braucienā, ‘’meklējot rudeni’’, kas ir gan neliela atslodze no darba un mājas pienākumu pildīšanas, gan relaksācija dvēselei. Šim gadam tika izlemts par labu New Hampshire štata White Mountains jeb Balto kalnu apmeklējumam.  Jau ierastā procedūra ar laicīgu naktsmāju rezervēšanu, kā arī sekošana līdzi forumiem par lapu krāsošanos…  No Pensilvānijas lēnām virzoties uz ziemeļiem var jau sākt pamanīt lapu krāsošanos. Ja Pensilvānijā lapas vēl zaļas, tad jo vairāk tuvojamies New Hamsphire, jo vairāk parādās krāsas. 

Svarīgi piebilst, ka New Hampshire sastāv no 2 ļoti atšķirīgiem reģioniem – Balto kalnu reģiona un Ezeru reģiona. Lapas vispirms sāk krāsoties kalnos, par cik naktis tur ir daudz aukstākas, kas veicina lapu pigmentāciju. Kad lielākajā daļā kalnu lapas jau ir palikušas brūnas un sāk birt, krāsošanās sāk virzīties uz vairāk dienvidos atrodošos Ezeru reģionu. Šīs 2 atšķirīgās dabaszonas paildzina zelta rudens laiku New Hampshire un tas var ilgt pat mēnesi – no septembra beigām līdz oktobra beigām, tā ka vajag tik mazliet pacietības, lai sameklētu to īsto apvidu, kur konkrētajā laikā rudens ‘’atrodams’’, un tad jau var izbaudīt ar pilnu krūti!

Iebraucot štatā, tūrisma informācijas centrā var dabūt bukletus gan ar ieteicamajām aktivitātēm, restorāniem un viesnīcām, gan ceļu kartes ar skaistākajiem skatiem. Pirmajā dienā mēs izlēmām doties kalnos, veicot pilnu apli pa tā saukto Kancamagus Highway, kas ir vispopulārākais ceļš lapu vērotāju vidū, jo virzās gan pa kalnu nogāzēm, gan ielejām, atklājot elpu aizraujošas ainavas visā to košumā. Pa ceļam tiek piestāts gan mazos ciematiņos, gan apskatīti ūdenskritumi, gan ir iespēja apstāties pie suvenīru bodēm, kā arī ceļmalās esošajiem ogu un dārzeņu stendiem…  Šeit atrodamas arī daudz citas aktivitātes – izbrauciens ar restaurētu, senlaicīgu vilcienu; brauciens ar pacēlājiem un gondolām kalnos; iespēja doties meklēt aļņus, izvēloties vienu no vietējām aļņu tūru kompānijām, kā arī daudz kas cits. Katrā ziņā, tūristiem darāmā nepietrūkst!

Trešajā dienā, pirms došanās mājup, tika nolemts, ka izbrauksim nelielu apli pa Ezeru reģionu, bet par cik bija vēl tikai oktobra pirmā nedēļa, tad šajā apvidū (atskaitot atsevišķus mazus ielokus) lapas tā īsti krāsoties vēl nebija sākušas un tās pārsvarā bija zaļas vai viegli dzeltenas. Jāsaka gan, ka arī šis apvidus, pat bez košajām lapām pilnā plaukumā, ir ļoti skaists un sevišķi populārs vasarā, kad var peldēties, braukt ar laivām un jahtām jeb vienkārši nedarīt neko…

2013. gada rudens lēnām saka savas ardievas, bet mēs ar nepacietību jau sākam plānot, kur dosimies meklēt rudeni nākošgad, jo šīs košās krāsas padara tumšo un drūmo sezonu daudz priecīgāku un rudens vairs netiek tik ļoti uztverts kā vēstnesis par bezgalīgās ziemas tuvošanos, bet gan kā skaists gadalaiks ar savu īpašo auru, košām lapām un bezgalīgiem, oranžiem ķirbju laukiem...

 

Vairāk bilžu no ceļojuma apskatāmas galerijās:

Rudens krāsas Pensilvānijā

Rudens krāsas Vermontā