Vēlme doties apskatīt ASV austrumkrasta Chincoteague un Assateague salas man bija jau kopš dienas, kad uzzināju, ka tur mitinās savvaļas poniju jeb mustangu bari. Pie tam, salas ir okeāna ieskautas, un kas gan var būt baudāmāks kā brīvdienas okeāna krastā - mustangu ielenkumā?! Tomēr, par cik salīdzinoši ilgais brauciens uz šo vietu (no mūsu mājvietas) pieprasīja šim ceļojumam veltīt vairāk kā tikai 1 dienu, tad šāda izdevība mums, darba aizņemtiem cilvēkiem, nebija radusies. Pie tam, lai brauciens uz okeānu netiktu izbojāts, tas noteikti jāsaplāno labos laikapstākļos, kas ir vēl papildus faktors laika trūkumam. Tomēr, ASV svētku noskaņās, kad maija beigās visiem ir garā 3-dienu Memorial Day nedēļas nogale, mums radās fiksa ideja – gribās atpūsties no pilsētas burzmas, ārā saulīte un zilas debesis – beidzot jāīsteno plāns doties uz Chincoteague! Laimīgā kārtā papsēju norezervēt vienu no 4 atlikušajām viesnīcas istabiņām (viss bija aizņemts) un jau nākošajā rītā sēdāmies auto, lai dotos pretī okeānam, saulei un mustangiem!

Nelielam priekšstatam pastāstīšu, ka Chincoteague sala atrodas ASV austrumkrastā, Virdžīnijas štatā. Tā ir vien 23 kvadrātkilometru liela ar aptuveni 2900 iedzīvotājiem. Assateague sala, savukārt, ir 'Wildlife Refuge' jeb savvaļas rezervāts, kurš stiepjas 60km garumā gar Atlantijas okeānu un robežojas gan ar Virdžīnijas, gan Merilendas štatiem. Assateague ir savvaļas dabas teritorija, kurā nav ne viesnīcu, ne ēku un to ar Chincoteague savieno tilts.

Pārbraucot tiltu uz Chincoteague salu no kontinentālās ASV, uzreiz paverās pavisam cits skats – ēku arhitektūra noteikti atgādina mazas Viktorijas laika pludmales kotedžas un gaisā jūtams sāļais jūras gaiss.

Lēnīgā, nesteidzīgā atmosfēra ir tieši tas, kas mums vajadzīgs! Izbraukuši cauri salas centrālajai daļai nolemjam mašīnu atstāt stāvvietā un visu nesteidzīgi apskatīt paši savām kājām. Te gan uzreiz jāpiemin, ka pati Chincoteague nesaskarās ar atklāto okeānu, bet gan ir ieskauta daž ne dažādos dabiskos ūdensceļu, kanālu, purvāju, upju un ezeru labirintos, kas visi skalojas no okeāna. Kā pirmais pieturas punkts dienas kārtībā pēc garā 4.5h brauciena ir pusdienas! Un te nu ievērojam vēl kādu faktu – aptuveni 95% ēdamiestāžu ir mazi ‘’mom and pop’’ bāriņi un restorāni, kas ir ģimenes uzņēmumi ar savu unikālu ēdienkarti, interjeru un atmosfēru. Te neatrast amerikāņiem tipisko Mc Donalds, Taco Bell, AppleBees vai kādu citu ķēžu restorānu ātro ēdinātavu. Fakts, kas mūs ļoti patīkami pārsteidza, un ar lielu sajūsmu kā pirmo izvēlējāmies kādu restorānu kanāla malā.

 

Te gan jāpiemin, ka mazliet pašvaki varētu būt tiem, kuri ar jūras veltēm ir uz ‘’Jūs’’. Uz salas, kuras galvenais ienākumu avots ir zvejniecība, krabju iegūšana un austeru lasīšana, ir tikai loģiski, ka restorāniņi ir uz jūras veltēm tendēti – krabji, zivis, vēži, austeres gan zupās, gan burgeros, gan cepti, gan vārīti. Un teikšu, ka neviens no 3 restorāniem, kurus 2 dienu laikā nomēģinājām, mūs nepievīla un varu droši apgalvot, ka šeit noteikti bija vienas no labākajām jūrās veltēm, ko jebkad biju ēdusi – svaigi un bezgala garšīgi!

Pēc sātīgajām pusdienām nolēmām doties nelielā salas centrālās daļas apgaitā. Nekur daudz vai tālu nav jāiet – vien pāris suvenīru veikaliņi, restorāni un neliela pastaigu taka gar kanālu, kurā pietauvoti dažādi zvejnieku kuģi. Pašā centrā izstādīta Chincoteague poniju (mustangu) statuja, kuri ir salas lepnums.

Par cik diena vēl tikai pusē, sākam domāt, kā piepildīt atlikušo laiku. Iespējas ir daž ne dažādas. Uz dienu var iznomāt gan divriteņus, gan skūterus, gan pat bagijus, ar kuriem doties salu (ieskaitot Assateague) apskatē individuāli.

Par pāris centiem var doties ‘’hop on / hop off’’ Pony Express vilcieniņā, kurš izvadā pa salas galvenajiem punktiem. Var arī doties organizētās laivu tūrēs, kuras kuģo pa nebeidzamajiem salas ūdenstipņu labirintiem, izrādot tūristiem dažādo putnu dažādību un, protams, mēģinot arī ieraudzīt izslavētos ponijus! Iespējams arī doties delfīnu vērošanas tūrēs okeānā. Mēs izvēlamies 2.5h saulrieta tūri okeānā kaijakos. Uzreiz saku vīram, ka man nebūs spēka tik ilgi airēties pa okeāna viļņiem, tāpēc paņemam tandēmu – es sēžu priekšā ar kameru rokās, bet šis aizmugurē tik cītīgi airē un apmierināti abi - gan fotogrāfs, gan airētājs!

Par cik bija bēguma laiks, tad tika atsegtas dažādas smilšu saliņas, kurās arī piestājam. Redzējām zvejnieku izliktos (ūdens atsegtos) austeru tīklus, kā arī krastā izskalotus milzīga izmēra aizvēsturiskus krabjus!

Netīšām ‘’uzskrējām virsū’’ arī krastā izskalotai rajai, kura gan vairs nebija dzīva. Bēguma laiks ir arī ideāls gliemežvāku lasīšanai, jo tie tiek atsegti visā savā krāšņumā! Protams, gaidījām arī savu pirmo tikšanos ar izslavētajiem ponijiem un mūsu cītīgā airēšanās tika atalgota – attālā purvājā ganījās ķēve ar aptuveni 2 nedēļu vecu kumeliņu.

 

Atpakaļceļā, saulei rietot, sacēlās vējš un kaijaks tika pamatīgi svaidīts – tiekot atpakaļ krastā biju izmērcēta slapja un pārsalusi, bet pirmās dienas iespaidu pārņemta! Man šī vieta patīk! Tomēr vienīgais ‘’pasākums’’ atlikušajam vakaram, par ko spēju domāt, bija tikt viesnīcas karstajā dušā sasildīties un kaut kur izžāvēt drēbes un apavus!

 

Mazai atkāpei par viesnīcām – salas ierobežotais viesnīcu skaits, bet lielais pieprasījums (no tūristu puses) dara savu, un 2** viesnīca mums izmaksāja $150 par nakti. Negaidīju nekādu Ritz Carlton, tā ka lielu pārsteigumu nebija – atvilkne izkrita, kad to mēģināju atvērt; skapim bija pazudis kliņķis; dvieļu nebija, jo tie vēl nebija paspēti izmazgāt; un karstais ūdens dušā pārstāja darboties pēc aptuveni 3 minūtēm, jo viesnīca bija pilna un boilers nespēja turēt līdzi... Tomēr gultasveļa bija spoži balta, mikroviļņu krāsns, kafijas automāts un ledusskapis darbojās kā vajag un vakara atslodzei spējām uztvert arī pāris TV kanālus... Un pat vieglas brokastis nākošajā rītā viesnīcas ēdamzālē bija par brīvu!

Izgulējušies, sasildījušies un pabrokastojuši, otrajā dienā bijām gatavi jauniem piedzīvojumiem! Par cik Chincoteague salu bijām apskatījuši, otrai dienai uzsvars tika likts uz Assateague salas savvaļas rezervātu. Un, lai atkal varētu aktīvi padarboties, uz dienu iznomājām riteņus. Assateague sala ir ļoti draudzīga riteņbraucējiem ar speciāliem veloceliņiem, un katrā riteņu nomas punktā tiks iedota karte ar norādēm riteņbraucējiem. Auto braucējiem šeit pieejams tikai 1 ceļš, kas pa tiešo ved uz okeāna pludmali, tāpēc vislabāk salu apskatīt ar riteni vai kājām (kas gan aizņems krietni vairāk laika), jo veloceļi ved daudz dziļāk salas iekšienē. Tie arī paver skatu uz dažādajām salas dabas ainavām!

Assateague sala ir savdabīga ar savu floru – te atrodami gan priežu meži, gan ūdenspļavas, gan purvāji, gan Austrumu pusi apskalojošais Atlantijas okeāns. Kartē arī atzīmēti dažādi skatu punkti un laukumi – vietas, kur visbiežāk uzturās savvaļas mustangi, ūdensputnu iecienītas ligzdošanas vietas, Assateague bāka un citas.

Un jāsaka, ka dzīvniekus mums šeit izdevās saskatīt pār pārēm – gan dažādos ūdens putnus, gan purva bruņurupučus, gan izslavētos ponijus! Tik jātur acis un ausis vaļā!

Assateague atrodas arī publiskā pludmale, kas ir daudz atšķirīgāka no citām ASV austrumkrasta pludmalēm – te nav ne augstceltņu, ne viesnīcu, ne pludmales restorānu, bāru vai atrakciju karuseļu bērniem. Nav skaļas mūzikas vai komercializētu plakātu. Tikai okeāns un kāpas, kas ir iemesls, kāpēc tik daudz ģimeņu dienu izvēlas pavadīt tieši šeit!

 

Jāpiemin, ka Assateague ir vēl kāda interesanta tūristu nodarbošanās – crabbing jeb krabju ķeršana. Specializētos veikaliņos uz Chincoteague salas var iznomāt nepieciešamo atribūtiku un tad doties uz ‘’krabjošanas vietām’’ Assateague, cerot noķert lielo lomu. Krabju skaitam un izmēram gan ir limits, un šādos (zemāk bildē) koka grebtos dēlīšos var izmērīt, vai noķertais krabis ir pietiekami liels, lai to paturētu. Tāpat bēguma laikā var doties mīdiju, austeru vai citu ēdamu gliemežveidīgo medībās.

Kopumā nesteidzīgā tempā ar velosipēdiem mums rezervāta / salas apskate aizņēma aptuveni 4-5 stundas, kas bija jauki pavadīts laiks svaigā gaisā, relaksējot gan prātu, gan dvēseli. 

Ņemot vērā, ka priekšā vismaz 4.5h atceļš mājup, bija arī laiks pakot somas un virzīties uz māju pusi. Tomer ne bez vēl vienas pieturas vietējā Chincoteague salas jūras velšu restorānā! Kā arī izstāvējām nekad nezūdošo rindu salas saldējuma pārdotavā (pašgatavots vietējais saldējums), kas, jāatzīst, bija ļoti veldzējošs +30 grādu karstumā!

Ja ir vēlēšanās, salu iespējams apmeklēt arī dažādo festivālu laikā – maija sākuma notiek jūrasvelšu festivāls, oktobrī ir austeru festivāls, decembrī notiek Ziemassvētku parāde. Tomēr vispopulārākais pasākums ir jūlija beigās notiekošais ‘’Annual Pony Swim & Auction’’. Lai kontrolētu mustangu skaitu uz salas, katru gadu jūlija beigās tie tik sadzīti no Assateague salas uz Chincoteague salu (peldot pār okeāna kanālu), kur tiek atlasīti 300 labākie eksemplāri un pārdzīti atpakaļ uz Assateague salas dabasparku, bet pārējie tiek izpārdoti izsolē. Mustanga cena var svārstīties no $1500 - $20,000 atkarībā no zirga kvalitātes. Uz šo zirgu peldi un izsoli ierodas tūristu un interesentu tūkstoši, tāpēc viesnīcas jārezervē jau mēnešiem iepriekš. Un kaut mums būtu bijis interesanti šo pasākumu vērot, redzēt mustangus rezervātā brīvā dabā mums jau bija piedzīvojums pats par sevi!

/Bildes autors: hamptonroads.com/

Nobeigumā jāsaka, ka Chincoteague un Assateague noteikti ir apskates vērtas vietas, kas ir kā pavisam cita pasaule un patiešām dod lielisku atelpu un spēkus nākošajam darba cēlienam! Ja vien salas nebūtu no mums tik tālu, es noteikti šeit būtu biežs ciemiņš!

Comments (1)

  1. Jānis

Interesanti un savdabīgi! Jauki palasīt par vietām, kur pašam diez vai kādreiz gadīsies pabūt.

  Comment was last edited about 2 years ago by Liene Powell Liene Powell
There are no comments posted here yet

Leave your comments

Posting comment as a guest.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location