Mūsu nelielais ceļojums pa Vāciju plānos ienāca gluži kā tajā populārajā latviešu teicienā - ‘’brīvprātīgā piespiedu kārtā’’.  Kad meklējām lidojumu no ASV uz Latviju, mums tika piedāvāts variants vai nu ar 6h pārsēšanos / gaidīšanu Frankfurtes lidostā, vai ar 13h. Pa 6 stundām neko īsti ārpus lidostas apskatīt nepaspētu un tā vien būtu kā skriešana un stress, bet tik ilgu laiku nonīkt lidostā arī mocības, tā ka izvēlējāmies variantu ar 13 stundu gaidīšanu, jo lidojums ierastos 7:30 no rīta, bet izlidotu tikai 20:30 vakarā, tā ka mums būtu pilna diena Frankfurtes (vai kā cita) apskatei. Bet kā izrādās, pa 13 stundām var paspēt krietni vairāk nekā tikai Frankfurtes apskati!

Te gan jāpiemin, ka Vācijā neesam pirmo reizi – mans vīrs te nodzīvoja 4, bet es 1 gadu, tā ka esam no tās daudz ko jau redzējuši un apskatījuši, ieskaitot Frankfurti. Tomēr tas bija 10 gadus atpakaļ, tā ka šī iemesla pēc īsā vizīte bija vēl aizraujošāka – nez, vai viss vēl ir tā, kā atceramies?

Jau lidojot uz Vāciju, vīrs mani sāk izjautāt par to, kādu programmu esmu paredzējusi šīm 13 stundām. Kā vienmēr, visu jau laicīgi esmu sagatavojusi un izmeklējusi un atbildi parādā nepalieku. Par €7 (gabalā) atstāsim somas lidostas somu glabātavā un ar turpat esošo S-Bahn dosimies uz Frankfurtes centru, kas ir vien kādu 15 minūšu brauciens ar metro. Frankfurtei esmu izprintējusi pilsētas tūrisma karti ar pastaigu maršrutu, kas iet garām dažādām populārām vietām. Pastaiga aizņems vismaz pāris stundas, tad pusdienās varēsim nobaudīt kādu Jägerschnitzel tipiskā vācu krodziņā un pēcpusdienā apskatīt mazāk populārus objektus, doties uz kādu muzeju vai arī uzbraukt populārajā Frankfurtes Main Tower, lai apskatītu Frankfurtes panorāmu no augšas... Vīrs it kā piekrītoši pamāj, bet tad, man par pārsteigumu, izsaka priekšlikumu, ka mēs varbūt varētu uz Frankfurti nedoties (jo viņa atmiņa saka, ka tur nekā īpaša neesot bijis), bet tā vietā varētu noīrēt mašīnu un doties apskatīt mums iemīļotās vietas – pilsētu Wiesbaden, kur dzīvojām; pilsētu Mainz, kurā mums tik ļoti pie sirds gāja tipiskā vācu arhitektūra; kā arī, ja laiks atļauj, aizceļot līdz mazajam vīna ciematiņam Reinas krastā – Rüdesheim, kurā mums savulaik ļoti patika uzturēties un vest ciemiņus. Šādam notikumu pavērsienam neesmu gatavojusies un jūtos mazliet apstulbusi, jo parasti (nē, nevis parasti, bet 100% vienmēr!) es esmu tā, kas ceļojumos sastāda maršrutus un izsaka idejas… Wiesbaden, Mainz un Rüdesheim man nekāds ‘’darbības’’ plāns nav sagatavots, arī mašīna rezervēta nav, tā ka nolemjam, ka visu izšķirs auto īres cena – ja tā būs pieņemama, tad īrēsim mašīnu un dosimies paceļot, ja ne – tad pēc mana plāna uz Frankfurti. Zemāk redzamie Frankfurtes skati ir no mūsu sen seniem arhīviem un tādu mēs to atceramies - debesskrāpju un biznesa pilsēta.

 

Nolaižoties Frankfurtē dodamies uz lidostas auto nomas kantoriem. Tā kā mums ir rokas bagāža, bērns, mašīnas sēdeklis, bērnu rati un tml, tad šoreiz ar ekonomisko variantu un mazu bagāžnieku cauri netikt. Vajag vidējo klasi. Auto kantori kādi 7-9 rindā. Dodamies uz pirmo un taujājam par cenu uz kādu 10 stundu īri. Te mums došot par €170. Uz vienu dienu?!?!?! Esam šokā! Par tādu naudu Floridā mašīnu izīrējām uz nedēļu!!! Nolemjam, ka iesim katrs uz savu pusi un iztaujāsim visus kantorus un tad jau redzēs, kāds būs lētākais piedāvājums. Beigu beigās ‘’lētākais’’ variants bija €120, ieskaitot obligāto minimālo apdrošināšanu un navigācijas sistēmu. Man jau nu roka neceļas tādu naudu atdot par pāris stundu īri, bet tajā pat laikā redzu, ka vīram ļoti gribās apskatīt gadiem atpakaļ iemītās takas un pagremdēties atmiņās, tāpēc nospļaujos par budžetu un piekrītu mašīnas īrei. Kad jau tad jau! Un paši vien vainīgi, jo, ja šī ideja būtu pavīdējusi ātrāk, mašīnu būtu varējuši iepriekš izīrēt internetā par daudz lētāku cenu (mājās pārbaudot rezervāciju lapā, tie būtu bijuši kādi €70), bet pa tiešo uz vietas kantorī cenas, protams, ir sakāpinātas. 

Bet lai būtu kā būdams, mašīna ir izīrēta, somas un bērnu rati satilpināti bagāžniekā un varam doties ceļā! Kā pirmo izvēlamies mūsu seno mājvietu Wiesbaden, kas ir vien 20 minūšu brauciena attālumā no Frankfurtes. Vīsbādene ir populāra dēļ saviem termālajiem baseiniem un karstajiem avotiem. To savulaik pilsētā ir bijis 26, bet patreiz darbojas 14. Kaut mēs ne uz vienu no publiskajām saunām nedevāmies, tomēr rīta agrumā sejas ar šo brīnumūdeni apslacījām gan, lai izskatāmies možāki pēc ilgā nakts lidojuma!

Pēc tam devāmies pilsētas centrālās daļas apgaitā, apskatot sen neredzētas vietas – kur iepirkāmies, kur mēdzām vakariņot, kur kādreiz bija mūsu mīļākā kafejnīca… Jāatzīst, ka mans vīrs bija labāks topogrāfs par mani un precīzāk atcerējās, kur jānogriežas un kur jāiet. Es šad tad arī apjuku. Tomēr visu, ko vēlējāmies, paguvām apskatīt – termālos avotus, centrālo skvēru, mazās, bruģētās ieliņas vecpilsētā un skaisto parku ar savdabīgajām pīlēm.

Protams, neizpalika arī brokastu ieturēšana vecpilsētas ielu beķerejā – kafija un vācu konditoru meistardarbi, mmmmm!

Pēc tam esam gatavi rausties mašīnā, lai dotos uz nākošo galamērķi. Nolemjam, ka pirms Mainz pilsētas apmeklējuma tomēr vispirms brauksim uz vīna ciematu Rüdesheim, lai dienas beigās mūs atceļā nepatīkami nepārsteigtu kāds sastrēgums ceļā uz lidostu (par cik Rüdesheim atrodas vistālāk no visām mūsu apskatāmajām vietām un ir kādu 40-50min brauciens no lidostas). 

Rüdesheim man atmiņā visvairāk palikusi ar šaurajām, senlaicīgajām un kalnainajām ieliņām, daudz tūristiem un Ziemassvētku dekoriem malu malās, jo šeit parasti devāmies Ziemassvētku laikā. Ierodoties šeit augustā, kad zaļums ir pilnā košumā un visur stiepjas vīnogulāju lauki, iespaidi ir citādi, bet jāatzīst – šeit ir vienreizēji kā ziemā, tā vasarā!

 

Apskati iesākam ar pastaigu pa pilsētiņu, ielūkojoties katrā mazajā ieliņā un paksī… Šeit aiz katra stūra redzama tipiskā, senā vācu arhitektūra un visur zib tūristu fotoaparāti, manējo ieskaitot. Jāpiebilst, ka Rüdesheim ir arī iekļauta UNESCO World Heritage sarakstā kā kultūrvēsturiska mantojuma objekts / vieta. 

Protams, ieejam arī suvenīru veikaliņos un ielūkojamies ēdienu piedāvājumā neskaitāmos restorānos un kafejnīcās. Tomēr ēšanu nolemjam atlikt. Tā vietā izlemjam ar pacēlāju doties augšā kalnos, lai redzētu Rüdesheim, vīnogulāju laukus un Reinas ieleju no augšas. Brauciens turp – atpakaļ izmaksā vien €7 un aizņem kādas 10 -15 minūtes (vienā virzienā) un ir kas tāds, ko es noteikti ieteiktu izdarīt katram, kas dodas uz Rüdesheim.  Skati no augšas uz zaļo ieleju, Reinas upi un pakalniem tās krastos ir vienreizēji!

Šeit varētu uzturēties vēl ilgi, tomēr mums laiks doties atpakaļ uz mašīnu, lai atceļā uz lidostu paspētu piestāt un apskatīt vēl kādu sen neapmeklētu pilsētu – Mainz. 

Par cik Maincā (Mainz) sabijām bieži, to atceros samērā labi. Visspilgtāk atmiņā man palikusi tieši lielā, sarkanā katedrāle (Mainzer Dom), galvenais skvērs ar krāsainām ēku fasādēm, kā arī kvartāls ar tipisko vācu arhitektūru. Viss atrodas ļoti tuvu viens otram un ir viegli izstaigājams pat sagurušiem ceļotājiem.

Šīs vietas apskatām arī šoreiz, bet sirot kur tālāk mums vairs nav spēka un jau tuvojas vakars, tāpēc pirms došanās atpakaļ uz lidostu, izvēlamies kādu vācu restorānu, kur nobaudīt kādu Jägerschnitzel, Bratwurst, Sauerkraut vai nu jeb ko citu, ko nu kuram sirds (un kunģis) kāro. Tad nu labi paēduši, raušamies savā vāģītī, lai ripotu lidostas virzienā. Pārsteidzoši, bet šādā vēlā vakara stundā pat Frankfurtes lidosta ir pustukša, tāpēc gan auto atgriešana, gan drošības un pasu kontrole notiek ļoti raiti un drīz vien jau sēžam lidmašīnā, lai mātu ardievas Vācijai.

Kaut Frankfurti palikām neredzējuši, man par to maza bēda, jo šis impromptu vienas dienas izbrauciens uz Vīsbādeni, Maincu un Rüdesheim mums bija kā pastaiga pa atmiņu takām, atpazīstot gan jau redzētas un iemīļotas vietas, gan iepazīstot ko jaunu. Un katrā ziņā, droši dodieties piedzīvojumos, ja gadījumā tiekat pamesti likteņa varā Frankfurtes lidostā – ne vien Frankfurte, bet arī citas tuvējās pilsētas ir ātri sasniedzamas un ir daudz, daudz atšķirīgākas no komercializētās biznesa Frankfurtes.