Beidzot mans ilgi plānotais Floridas ceļojums var sākties! Kaut šogad šis jau būs mans trešais Floridas apmeklējums, tomēr tieši šo braucienu gaidu ar vislielāko nepacietību, jo tas visvairāk atbilst manai būtībai. Ja janvāra ceļojums bija vairāk kā atpūta un relaksācija, bet brauciens martā bija kāzu apmeklējums ar pāris ekstra dienām tuvāko vietu apskatei, tad šis trešais Floridas apmeklējums reiz tiešām var saukties ‘’ceļojums’’ – esmu sastādījusi pilnu programmu ar apskatāmām vietām un lietām un visiem stingri jāpieturas pie grafika, nekādas atrunas neuzklausīšu! Tiesa, kaut ar ceļojumu sastādīšanu esmu nodarbojusies jau gadiem, šoreiz tas bija mazliet arī kā izaicinājums man pašai, jo ceļojuma plānā bija iepriekš nebijis ceļotājs – zīdainis. Un kaut savos 9 mēnešos viņš jau ir paspējis pabūt salīdzinoši rūdīts ceļotājs, šā vai tā bija jārēķinās un jāņem vērā arī šī jaunākā dalībnieka spējas un vajadzības. Tomēr, kā vēlāk izrādīsies, tas ‘’vājais posms’’ šoreiz būšu tieši es pati nevis bēbis.

 

Fort Lauderdale

Jau vakarā pirms izlidošanas es jutu, ka man tā kā sāp zobs vai kakls, vai auss, vai žoklis… Nu nevar īsti saprast, bet tad sāpes it kā pārgāja (vai arī es izlikos, ka pārgāja), jo šāda iemesla pēc negrasījos atcelt ceļojumu. Gan jau pāries!

Diena, kā tas parasti notiek, iesākās ļoti agri – izlidojam 7:30, lai jau 10 no rīta būtu Floridā! Lidojumu cenu iespaidoti, nolēmām lidot uz Fort Lauderdale, jo ielidošana vien 30 minūšu attālajā Fort Lauderdale bija krietni lētāka nekā Maiami. 

Tā kā reģistrēšanās viesnīcā sākas vien 15:00, tad rīta cēlienu pavadījām ieturot brokastis, kā arī apbraukājot Fort Lauderdale centrālo daļu gar okeānu.

 

Kā pirmais ievērojamākais objekts man plānā bija Hugh Taylor Beach State Park apmeklējums. Šis štata parks ir kā liela savvaļas zaļā zona, kur var iet nelielos pārgājienos, kā arī piknikot. Šeit tiešām var sajusties kā tropos! Milzīgos izmēros te savvaļā aug dažādi augi, kurus es savulaik mājās puķupodiņā audzēju 10 centimetru augstumā. Šeit tie paši augi sniedzas vairāku metru augstumā. Ievērojams ir arī milzīgais banyan koks ar savām gaisa saknēm.

Izejot parkam cauri, otrā pusē paveras skats uz Fort Lauderdale kanāliem un dažādām villām to krastos. Šis dabas parks ir arī mājvieta savvaļas bruņurupučiem, kurus arī mums palaimējās ieraudzīt. Bez bruņurupučiem te mīt arī iguānas un dažādi ūdensputni.

Kaut pulkstenis vēl nav 15:00, nolemjam doties uz viesnīcu un izlūgties priekšlaicīgu reģistrēšanos kādā brīvā numuriņā, jo Florida jūnijā dara savu – gaisa mitrums ir nomācošs, saule svilina un mums visiem sviedri tek aumaļām. Un pat zīdainim, kurš vispār nekādās fiziskajās aktivitātēs nepiedalījās, bet pārgājiena laikā pasnauda ratos diendusu, viss ķermenis ir sviedru noklāts un drēbes pielipušas pie ādas.

Viesnīcas uzņemšana mums nekādas problēmas nesagādā un drīz vien jau esam kondicionētā istabiņā ar skatu uz okeānu. Atlikušo dienas daļu pavadām kā nu kurš – ir, kas dod priekšroku kārtīgam vairāku stundu snaudienam, bet mēs ar mammu nolemjam izmēģināt baseinu un pēc tam arī peldi okeānā. Ūdenī iekšā vai no ūdens ārā – nekādas atšķirības; vienādi silts (karsts) abos!

Vakars paiet mierīgā gaisotnē, jo nākošajā rītā jāceļas agri, lai sāktu ceļu uz teiksmainajām Florida Keys salām.

Tomēr vakarā mēģinot ērti iemigt, sapratu, ka nemaz tik ērti nejūtos. Kaut biju izdzērusi vairākas pretsāpju tabletes, tās zobam itin nemaz nelīdzēja un mani ceļabiedri pat īpaši nepiepūloties varēja skaidri pamanīt mana labā vaiga pietūkumu. Skaidrs, ka ir iekaisums. Kā par laimi, mana mamma ir staigājošā aptieciņa un viņai līdzi bija antibiotikas, kuras nolēmu izmēģināt. Sliktāk jau nepaliks. Tam visam pa virsu man vēl sāk niezēt labā roka un metās kaut kādi izsitumi, bet zoba iespaidā šī man bija maza bēda un devos vien pie miera.

 

Koraļļu pils un Florida Keys

Kārtējā agrā celšanās un esam auto, lai dotos dienvidu virzienā. Tomēr, pirms sasniedzam pašas salas, nevaram pabraukt garām izslavētajai Koraļļu pilij (Coral castle), ko savai līgavai uzcēlis mūsu tautietis Edvards Lēdskalniņš. Ai, ko tik aiz mīlestības nesastrādāsi! Šī pils nav gluži ‘pils’ mūsdienu izpratnē, bet ir vairāk kā komplekss / pagalms ar nelielu dzīvojamo platību.

Ap šo vietu mijās daudz nezināmā un vēl līdz šai dienai nav 100% izskaidrots, kā augumā mazais Edvards bez jebkādas tehnikas varēja pārbīdīt vairāku tonnu smagos koraļļu blokus. Es noteikti ieteiktu uzmanīgi klausīties gida stāstītajā, jo katrai lietai kompleksā ir kāda specifiska nozīme vai funkcija (bieži vien saistībā ar astroloģiju) un tūre ir daudz interesantāka un nozīmīgāka, ja dzird šos faktus. Citādāk liekas, ka akmens krēsls tāds akmens krēsls vien ir, bet izrādās – nav vis!

 

Pavadījuši šeit kādu stundu, dodamies tālāk, jo Florida Keys salās mūs jau gaida nākošā ekskursija – izbrauciens ar stikla grīdas kuģīti (glass-bottom boat) uz rifiem skatīt zivtiņas. Šī bija viena no tām lietām, kur man nācās rēķināties ar jaunākā ceļotāja iespējām. Kaut Florida Keys salas ir milzīgi populāras savu skaisto snorkeļošanas un daivinga iespēju ziņā (un dažādu tūru ir ne mazums), bija jārēķinās ar to, ka 9 mēnešus vecs zīdainis diez vai vilks pleznas un liksies ūdenī. Tā ka vienam no mums būtu vai nu jānīkst krastā ar bērnu vairākas stundas (kamēr tūre atgriežas no okeāna), vai arī bērns būtu laivā jāpieskata uz maiņām, kas būtu īsti ne šis, ne tas, un arī jūnija saule cepina ne mazums! Tad nu nolēmu izmantot alternatīvu variantu un doties rifus apskatīt komfortā – kondicionētā tūres kuģī ar stikla apakšu. Mēs izvēlējāmies ‘Key Largo Princess’ tūri un biju ļoti apmierināta. Tūre atiet no Key Largo salas un sākumā ir iespēja apskatīt kanālu malās izbūvētās villas.

Tad kuģītis buro pa atklāto okeānu līdz nonākam John Pennekamp koraļļu parkā. Kapteinis bija ļoti zinošs un izrādīja visādas interesantas vietas – netrūka ne krāsainu zivtiņu, ne koraļļu dažādības. Redzējām arī raju, omāru un vairākus bruņurupučus, par kuriem man bija vislielākais prieks. Noteikti vērtīgi pavadīts laiks un laba alternatīva koraļļu apskatei tiem, kas nepeld vai nevar to darīt kādu citu iemeslu dēļ.

Tā kā jau bija pēcpusdiena, bet Florida Keys salās viss notiek Karību salu tipa mierā (= iestādes slēdzās ciet agri), tad pārējo dienas daļu veltījām mierīgam, vairāku stundu garajam braucienam uz salu ķēžu visattālāko salu – Key West, kur arī bija norezervētas mūsu naktsmājas nākošajām divām dienām. Kaut parasti tūristu galamērķis ir tieši Key West sala, arī pats ceļš uz to ir vienreizēji skaists un ir kā piedzīvojums pats par sevi. Florida Keys ir salu ķēdes Floridas dienvidos, kas savstarpēji ir savienotas ar īsākiem vai garākiem tiltiem (kopā 42, no kuriem garākais ir 11km garš!) un aiz katra līkuma paveras vienreizēji skati, vajag tik nogriezt malā un spiest pa fotoaparāta pogām! Tā kā mums laika bija pietiekoši, tad nesteidzīgi visu izbaudījām. 

/www.caribbean-tour.com/

Kā vēl viena lieta, ko noteikti nedrīkstēja palaist garām – Key Lime Pie nogaršošana, kas ir deserts taisīts no tikai Key salās augošā mini laima. Pīrāgam ir īpatnēji skābi saldena garša un es vēl arvien esmu neziņā, vai man tas patika vai nē… 

 

Key West

Iesākumā jāpaskaidro, ka Key West sala ir kontinentālās Amerikas vistālākais dienvidu punkts, un no šejienes Kuba atrodas tuvāk nekā pati ASV Maiami. Tas šeit ir izjūtams arī aurā, kas valda visapkārt – te es jūtos vairāk kā kādā no Karību salām, nevis Floridā. Visapkārt valda Karību salām tipiskais košums, krāsas, mūzika, arī arhitektūra vairāk līdzinās Karību salu stilam, ne Floridai. Augi ir izteikti tropiski, cilvēki nesteidzīgi un visur klaiņo vistas un gaiļi!

Tā kā Key West salā esam plānojuši pavadīt 2 naktis, tad mūsu sarakstā ir diezgan daudz apskatāmo objektu, tomēr no rīta pamostoties ir skaidrs, ka visi plāni jāmet pie malas un jāmeklē zobārsts – labais vaigs sapampis, labā auss atskan kā mucā un labā kakla puse stīva – pat norīt neko nevar. Sarunas ar apdrošinātājiem un neskaitāmi zvani vietējām klīnikām cerībā, ka kāds būs spējīgs mani apskatīt nekavējoties. Viena zobārstniecība arī atrodas, kurp arī dodamies. Sēžot krēslā man tiek piedāvātas 3 iespējas: par $100 uztaisīt rentgenu un izrakstīt nepieciešamo zāļu protokolu, par $500 sadakterēt iekaisušās smaganas un mazināt iekaisumu jeb par $1000 zobu izraut (kas gan nav sāpošais objekts, bet ir sāpju izraisītājs). Tā kā mana apdrošināšana ārpus mājvietas štata sedz vien nepieciešamo ātro palīdzību $100 apmērā, tad šo variantu arī izvēlos un atstāju iestādi ar jaunām antibiotikām un stiprākām pretsāpju zālēm.

Kaut ne pēc grafika, bet dienu turpinām ar Fort Zachary Taylor štata parka apskati, kas ir 1800-tajos gados celts militārs nocietinājums, lai aizsargātu dienvidu robežas no nevēlamiem viesiem. Šīs vietas apskatei daudz laika nav nepieciešams, ja vien nav vēlme iedziļināties katrā vēstures detaļā. Parka teritorijā droši klaiņo arī dažādu izmēru un nokrāsu iguānas.

Dažkārt iebraucējiem nezināms paliek fakts, ka šinī pat teritorijā slēpjas vienreizēji skaista pludmale, kas ir gluži kā no pastkartītēm – baltas smiltis, tirkīzkrāsas ūdens un palmas! 

Tālāk dodamies uz vienu no visvairāk fotografētajiem objektiem – iezīmi ar punktu, kur atrodas salu vistālākais dienvidu punkts. Lai šeit nofotografētos, jāstāv garā gribētāju rindā. To izvēlamies nedarīt un vien noķeru mirkli, kad cilvēki mainās vietām un nav redzami kadrā.

Te gan jāpiemin, ka kaut Key West salas punkts tik tiešām ir vistālākais dienvidu punkts, tieši šī vieta tā nav – šī ir tūristiem domātā atzīme, bet ģeogrāfiski pareizā vieta atrodas slēgtajā ASV militārās zonas teritorijā un patiesībā izskatās šādi:

Tepat arī apstaigājam pašu Key West pilsētiņas centru un izslavēto restorānu un iepirkšanās ieliņu Duval Street, pastrebjam kokosriekstu ūdeni no kokosrieksta, ieturam maltīti un ēdam saldējumu, klīstot pa mazajām ieliņām. Vēl jau varētu apmeklēt Hemingveja māju ar polidaktilajiem kaķiem, Key West bāku vai eko centru, tomēr esam karstās saules nomocīti un nekas īsti neizraisa interesi, tāpēc tiek nobalsots par atgriešanos viesnīcā, lai vakaru pavadītu pie baseina. 

Runājot par viesnīcām, tad tās šeit ir salīdzinoši dārgas dēļ salas mazajiem izmēriem un limitētās celtniecības, bet dēļ lielā pieprasījuma no tūristu puses. Mēs izvēlējāmies palikt Parrot Key Resort, kas ir viena no tikai divām uz salas eksistējošajām 4* viesnīcām. Un jāsaka, ka šī droši vien bija viena no skaistākajām viesnīcām / kūrortiem, kur ir gadījies pabūt. Likās, ka esam tropiskos džungļos un baseini bija kā kristāldzidras lagūnas.

Un kārtējo reizi jāsaka paldies jaunākajam dalībniekam par brīvo ‘’upgrade’’ uz luksus numuriņu. Kad veicu rezervāciju, varēju atļauties tikai visvienkāršāko 1-istabas numuriņu, kas jau tā maksāja $250 par nakti. Kad recepcijā čekojos viesnīcā, kartē pamanīju, ka istabiņa atrodas ļoti tuvu pie bāra. Uzreiz liku lietā jau iepriekš praksē pārbaudīto triku ar žēlu toni, ka tādā vietā, kur skan mūzika un vēlu naktī staigā cilvēki man būs grūti nolikt mazo gulēt, un vai nebūtu pieejams kāds klusāks stūrītis. Viesnīcai rūp klientu komforts, tāpēc man uzreiz iedalīja citu numuriņu (bez piemaksas), kas tajā laikā bija pieejams – 3-stāvīgs luksus numurs klusā stūrītī ar dzīvojamo istabu, virtuvīti, 2 vannasistabām, 2 guļamistabām un 2 balkoniem ar skatu uz kanālu un ar skatu uz baseiniem.  Un tad vēl norūpējušies pārjautāja, vai mazajam būšot gana klusi. Es jokojoties noteicu, ka, ja jau nekā cita nav pieejama, tad ļoti pateicos par viņu pūlēm un ņemsim vien šo numuriņu! Vēlāk pārbaudīju viesnīcas mājaslapā un šī numuriņa cena uz nakti bija ap $600. Tā ka – ceļojiet ar bērniem! ;-)

 

Florida Keys uz Maiami

Diemžēl, bet 3 dienas paskrēja ātri un pienāca rīts, kad mums bija laiks izrakstīties no skaistās viesnīcas, lai turpinātu ceļu atpakaļ augšup pa salām Maiami virzienā. Tomēr pirms pavisam atstājam Key West salu, nolemjam aizbraukt izpētīt tās vispopulārāko pludmali – Smathers Beach. Man par pārsteigumu cilvēku bija salīdzinoši maz un par brīvu pleķīti zem saules nevienam nebija jākaujas. Pludmale savu popularitāti ieguvusi tieši dēļ mīksto, balto smilšu strēles, kas šajā apvidū nemaz nav tik ierasta lieta, jo koraļļu klātās pludmales pārsvarā ir akmeņainas. 

Tomēr ilgi uzkavēties šeit nav laika, jo sarakstā iekļauti vairāki citi objekti, uz kuriem vēl jāpaspēj. Kā pirmais ir Bahia Honda parks Big Pine Key salā. Noteikti ieteiktu nepalaist garām apstāšanās punktu pirms Big Pine Key salas, no kura redzams vecais dzelzceļa tilts ar skatu uz Bahia Honda dabasparku, kā arī jaunizbūvētā automaģistrāle tam blakus. Kā vecā un jaunā satikšanās! 

Tālāk dodamies uz pašu Bahia Honda dabasparku un tas mani vienkārši apbur! Ūdens ir pilnīgi dzidrs un smiltis baltas kā sniegs. Kaut ļoti gribētu doties nopeldēties, tam mums laika nav.

Pa nelielu krūmos noslēptu taciņu iespējams arī uzkāpt vecajā dzelzceļa tiltā, lai pavērotu apkārtējo panorāmu no augšas. No visa redzētā Florida Keys salās šis parks man atmiņā iespiedies kā viena no visskaistākajām vietām. 

Turpinām ceļu, lai laicīgi paspētu uz Grassy Key salā atrodošos Dolphin Research Center. Centrs ir bezpeļņas uzņēmums un visa ienākusī ieejas maksa tiek izmantota delfīnu pētniecības nolūkiem. Te arī netiek rādīti nekādi triki vai mākslīgi šovi, bet ir vien iespēja apskatīt delfīnus to dabiskajā vidē (baseini ierīkoti okeāna lagūnās), aprunāties ar darbiniekiem, noklausīties informatīvos pasākumus vai doties peldē kādā no lagūnām kopā ar delfīniem.

Diemžēl, mūsu vizīte tiek krietni saīsināta, jo strauji tuvojās tropiskais negaiss, šķēla zibeņi un skanēja trauksmes sirēnas. Darbinieki visus sadzina iekštelpās un paskaidroja, ka negaiss ir diezgan plašs un diez vai lagūnas vairs tiks atvērtas apskatei, jo centrs slēdzās ciet pēc 1 stundas šā vai tā. Tā kā lielāko daļu teritorijas bijām apstaigājuši, tad izlēmām negaidīt, bet vien turpināt ceļu uz mūsu nākošo naktsmītni - Maiami.

Tomēr pirms galamērķa sasniegšanas sāku just, ka vajadzēs iegriezties aptiekā. Tā kā zobārsta izrakstītās zāles ir devušas vēlamo rezultātu un žokļa sāpes ir manāmi rimušās, priekšplānā ir uzpeldējusi cita vaina – ādas nieze un izsitumi, kurus pāris dienas atpakaļ norakstīju kā nesvarīgus. No vienas mazas pumpas tās tagad ir izvērsušās lielā teritorijā gan uz rokas, gan kājas un niez tā, ka ādu var noplēst! Pirmajā dienā izsitumus piesedzu ar nelielu plāksteri, 2 dienas vēlāk progresēju uz lielu plāksteri, bet tagad vairs nelīdz arī tas, jo āda gan uz rokas, gan kājas sākusi suloties un vajag pamatīgu apsēju. Tas arī tiek nopirkts un ceru, ka pamatīgā apbindēšana dos vēlamo rezultātu.

 

Maiami – South Beach

Maiami esam apmetušies pašā South Beach un šeit arī nobāzēsimies līdz ceļojuma beigām, lai vairāk nav jāpaunojas un jāpārvadā koferi no vienas vietas uz otru. Pirmajai dienai Maiami man plānā gara pastaiga pa South Beach apskatot visas populārās vietas. Tomēr pamostoties nākošās dienas  rītā man ir skaidrs, ka plāni atkal jāatliek un kārtējo reizi jādodas meklēt ārsts, šoreiz dermatologs, jo milzīgais apsējs nav izsitumus savaldījis un tie turpina savu uzvaras gājienu. Atrast dermatologu Maiami ir vienkāršāk nekā dabūt pierakstu pie zobārsta Key West, tāpēc drīz vien jau esmu ārsta kabinetā un slēdziens nepārprotams – vispārēja ādas infekcija, kas sākusies no alerģiskas reakcijas. Izrādās, vaininieks ir indīgā efeja, kurā visticamāk iegrābos pāris dienas pirms ceļojuma mājās uzfrišinot pagalmu un apstādījumus. Šī nav pirmā reize, kad pagalmā man sanāk ‘’diskusija’’ ar indīgo efeju, tomēr līdz šādam dramatiskam rezultātam nekad vēl nebiju nonākusi. Kārtējo reizi jādzer antibiotikas un jālieto antibiotiskais ādas krēms. Rezultāts nebūšot tūlītējs, bet sākšot uzlaboties pēc vairākām dienām. Nu forši! Ceļojuma pirmajā pusē staigāju riņķī ar sapampušu vaigu, bet ceļojuma otrajā pusē staigāšu ar milzīgiem apsējiem uz rokas un kājām, lai cilvēki nepadomā, ka man lepra… Nez, kāda kaite vēl man paspēs piemesties šī ceļojuma laikā?!

Atstājuši ārsta kabinetu laiku lieki netērējam un dodamies iepazīt Maiami South Beach jeb Sautbīču. Pašos pirmsākumos tagad populārais atpūtnieku galamērķis patiesībā bija lauksaimniecības platība, kur audzēja kokosriekstus. 1912. gadā kāds Maiami biznesmenis (kurš vēlējās pirkt daļu plantācijas) skaisto pludmaļu krastā stāvēdams saskatīja ko vairāk par lauksaimniecības zemi un nolēma šeit uzcelt mājas okeāna krastā. Viņš arī iesāka pirmā tilta būvniecību, kas savienotu Maiami pilsētu ar South Beach salu. Un tā maz pamazītiņām un viss pārējais jau ir vēsture. 

Miami South Beach ir vispopulārākā tieši savu pludmaļu dēļ, kur platas, baltas smilšu strēles stiepjas līdz pat horizontam, apskalotas ar tirkīzzilu okeāna ūdeni. Šī, nenoliedzami, ir arī viena no populārākajām pludmalēm ASV, ja ne pati top 1. Ļoti skaistas ir arī glābēju patruļas mājiņas, kuras izvietotas ik pa pārsimt metriem un katra ir veidota interesantā un savdabīgā dizainā.

Paralēli pludmalei stiepjas slavenā Ocean Drive, kur ne dienu, ne nakti nerimst rosība. Ocean Drive var atrast visu, ko vien sirds vēlas – restorānus, bārus, beķerejas, brendu veikalus vai suvenīru bodītes, viesnīcas un hosteļus. Dienā šeit bieži vien nāksies lauzties cauri pamatīgiem ļaužu pūļiem, bet vakaros visu vēl košāku padara milzīgās neona izkārtnes un uzraksti. 

Un starp pašu pludmali un Ocean Drive atrodas zona, kura man patika vislabāk – tāda kā zaļā zona, caur kuru vijās asfaltēts celiņš priekš tiem, kuri vēlas vienkārši netraucēti pastaigāties, braukt ar riteni, skrituļot vai vienkārši pasēdēt uz soliņa un pavērot garām skrienošo rosību. Šeit atrodas gan pikniku vietas ar galdiņiem, gan volejbola tīkli, gan bērnu spēļu laukumi – ir padomāts par visu, lai ģimene jauki varētu pavadīt dienu. Par cik pa smiltīm ar bērnu ratiem būtu grūti pabraukt, bet pati Ocean Drive bija pārāk ļaužu piebāzta, tad mēs visā pludmales garumā vairākus kilometrus izvēlējāmies pastaigāties tieši pa šo celiņu – pa labi Atlantijas okeāns, pa kreisi Ocean Drive, ko vēl var vēlēties?! 

Nolēmām aizstaigāt arī līdz populārajam South Pointe parkam, kurš atrodas pašā South Beach dienvidu galā un ir populārās Maiami pludmales sākums. Šeit no mola paveras skaists skats uz plašo pludmali un augstceltnēm, un bieži vien var vērot Maiami ostu atstājošos kruīza kuģus.

Jāsaka, ka tik urbanizētā vietā kā Maiami, biju patīkami pārsteigta par zaļo zonu un parku milzīgo pārsvaru – nav jāraizējas, kur izvest pastaigā suni vai paspēlēties ar bērniem. Zaļo zonu pietiek ik uz stūra! 

Atceļā nogriežamies pa South Beach pretējo salas pusi un dodamies pastaigā gar dokiem. Maiami South Beach ir viena no dārgākajām, bet tajā pašā laikā arī vispieprasītākajām privāto laivu un jahtu piestātnēm. Ko tik te nevar ieraudzīt! Tā virzoties garām dārgām privātām jahtām, spriedelējam, kuru no tām mēs ņemtu sev… Pasapņot jau var!

Vēl kāds interesants fakts par South Beach ir tāds, ka tajā atrodas vislielākā Art Deco arhitektūras stila koncentrācija pasaulē – kopumā ap kādām 800 ēkām. Šī iemesla pēc ir pat izveidots Nacionālais Art Deco reģistrs un katras šīs ēkas fasādes atjaunošanā vai iekšdarbu rekonstrukcijā ir ļoti strikti kritēriji, kuri jāsaskaņo ar attiecīgajām institūcijām, lai nekādā gadījumā netiktu pārveidota vai pazaudēta ēkas vēsturiskā vērtība. Arī mēs pastaigājoties šur tur varējām atpazīt šo savdabīgo stilu ar maigajiem pasteļtoņiem fasādēs.

 

Miami – Biscayne līča kruīzs un Vizcaya dārzi

Kad tuvākā Sautbīčas apkārtne bija iepazīta krustu šķērsu, bija laiks paceļot mazliet tālāk. Un kur Maiami, tur arī popularitāte, glamūrs un miljonāri. Lai to visu kaut mazliet pavērotu no malas, izlēmām doties Biscayne līča kruīzā, kas tūristus izvadā garām tā sauktajai ’Millionaires’ row’ jeb Miljonāru rindai. Tās ir uz dažādām salām Maiami Biscayne līcī uzceltās villas daž ne dažādām slavenībām, kas aizsniedzamas vien ar laivu, kuģi vai jahtu. Kruīza kuģītis ved gar pašu villu priekšu un par daudzām no tām arī pastāsta – kur māja Iglesiam, kur Šakirai, kur Rianai, Džekijam Čanam, Madonnai vai Metjū Deimonam. Dažādu popzvaigžņu un aktieru vārdi tik birst pa labi un pa kreisi. Tūres laikā domājām, ka atcerēsimies, kura māja kam piederēja (jo tās ir diezgan atšķirīgas), tomēr mājās esot un skatoties bildēs galīgi neko vairs nevarējām atcerēties – tik daudz to slavenību māju un villu, ka viss sagājis vienā putrā. Bet nav jau arī tik svarīgi. Katrā ziņā, kruīzs bija ļoti interesants un, ja uzturaties Maiami vairākas dienas un ir brīvs brīdis, noteikti iesaku tajā doties.

Tūres laikā būs arī iespēja pavērot Maimi debesskrāpju centru no ūdens un, ja palaimēsies, ostā varētu būt piestājis arī kāds no lielajiem kruīza kuģiem.

Tā kā diena bija vēl tikai pusē, nolēmām doties apskatīt arī Vizcaya villu un dārzus. Šī 20gs. celtā villa savulaik piederēja Čikāgas biznesmenim James Deering, kurš to izmantoja kā savu ziemas rezidenci. Villa savu popularitāti ieguvusi tieši dēļ itāļu renesanses stilā veidotajiem dārziem, kas savulaik bijuši vieni no visskaistākajiem ASV.

Nospriedām, ka dārzi ir samērā skaisti arī tagad, tomēr liela daļa no to ietekmīguma pēdējo 100 gadu laikā ir zudusi – ir strūklakas, kas nedarbojas, mākslīgās ūdenstilpnes šur tur lapām piebirušas, mangroves piepildījušas krastus… Esmu pārliecināta, ka gadsimtu atpakaļ daudzo dārznieku apčubināti, šie dārzi bija koši, ziedoši un vienreizēji! Tomēr, ja ir vēlme ieelpot svaigu gaisu, aizmukt no pilsētas mūriem un mierīgi pastaigāties tropisku augu ielenkumā, droši dodieties uz Vizcaya. Un tā kā viss pamazām tiek atjaunots, varbūt kādu dienu tie atkal būs savā agrākajā greznībā! Pie tam, ja Floridas saulē paliek par karstu, ir iespēja doties iekšā villā un izstaigāt tās greznās istabas.

 

Evergleidas nacionālais parks

Tā kā mūsu vizītei Floridā bija pienākušas pēdējās dienas, nācās likt galvas kopā un no dažādiem iespējamajiem atlikušajiem apskates objektiem izvēlēties to, kurš likās vissvarīgākais. Visiem kā viens balsojums apstājās pie Everglades National Park apmeklējuma, jo nevar taču doties prom no Floridas, neapskatot Evergleidas savvaļas aligatorus. Un kurš gan nav vismaz pa ausu galam dzirdējis par Evergleidas parku? Tā ir lielākā, aizsargātā tropiskā savvaļas platība ASV un ir viens no tikai 3 pasaules dabasparkiem, kas iekļauts 3 dažādos pasaules aizsardzības reģistros. Ekosistēma šeit ir tik ļoti delikāta un aizsargāta tieši dēļ fakta, ka Evergleida ir mājvieta 36 dažādām apdraudētām dzīvnieku sugām (kā melnā pantera, Amerikas krokodils un pat lamantīni). Te mājo simtiem putnu un zivju sugu, kā arī zīdītāju un abinieku. Katra sīkākā izmaiņa vai cilvēka radīts ekosistēmas disbalanss var iznīdēt apdraudētās sugas un iznīcināt parku. 

Tiesa, kaut 99% parka ir cilvēkiem un tūristiem nepieejama teritorija, arī šis mazais pleķītis, kurā mums ir atļauts ieskatīties, dod lielisku priekštatu par Evergleidu. Un viens no populārākajiem veidiem, kā apskatīt šo ūdens parku ir transportlīdzeklī, sauktā ‘airboat’ jeb gaisa laivā. Lai netraumētu ekosistēmu, gaisa laivas dzinējs atrodas… gaisā (nevis zem ūdens)… un pati laiva viegli slīd pa ūdens virsmu.

Ir ļoti daudz un dažādu kompāniju, kas piedāvā Airboat tūres, daudzas no tām bonusā piedāvā arī krokodilu šovu un aligatoru barošanu. Mēs izvēlamies ‘Gator Fram’ tūri, kurai bija labas atsauksmes un nepacietīgi gaidām laivas atiešanu, lai varētu doties aligatoru medībās. Tiesa, kā jau tas ir vienmēr saistībā ar savvaļas dzīvniekiem (vai tie būtu aligatori Floridā, vaļi Kanādā vai delfīni Havaju salās), tiem nekad ar varu nepiespiedīsi parādīties virs ūdens virsmas, lai tūristi tos varētu aplūkot. Kaut nedabūjām redzēt milzīgos aligatorus līgani slīdam pār ūdens virsmu rokas stiepiena attālumā, galīgi bešā ar neaplikām – viens slinks aligators bija izlīdis uz sausa pleķīša ūdens malā ēnā pagulēt. To tad arī apbrīnojām.

Un tur pat pie laivu piestātnes kāds aligatoru mazulis bez jebkādām bailēm pludoja pa ūdens virsmu. Tam tika vislielākā tūristu uzmanība! Un kaut cerība ieraudzīt aligatoru ir galvenais mērķis, tūre ir gan ļoti izglītojoša saistībā ar pašu Evergleidas parku, gan arī jautrs piedzīvojums, kad laivas ātrums tiek ieslēgts uz pilnu klapi un mati vējā plīvo brīvi!

 

Pēc laivu tūres gājām arī noskatīties nelielu šovu ar aligatoru uzstāšanos, kā arī bija iespēja nofotografēties ar šo ūdens briesmonīti. Izdevību garām laist negribēju un pie viena arī dabūju apčamdīt īstu, dzīvu aligatoriņu.

Vēl gan gribu pieminēt, ka, atrodoties Floridas dienvidu daļā, nebūt nav jādodas uz Evergleidas parku vai jārezervē kāda tūre, lai redzētu aligatoru savvaļā. Tie sastopami jebkurās ūdenstilpnēs pat pie visapdzīvotākajām vietām. Tāpēc jau ne velti visur, kur apdzīvotu vietu tuvumā atrodas ūdens, tam apkārt redzami žogi. Braucot atpakaļ no Evergleidas uz Maimi, ceļmalas kanālmalā pamanīju vismaz kādus 3 aligatorus. Vēl 2 arī bija mēģinājuši šķērsot šoseju, bet neveiksmīgi… Kā mums stāstīja, Amerikas aligatori esot salīdzinoši bailīgi un atšķirībā no Amerikas krokodiliem, tie cilvēkiem neuzbrūk. Laikam tāpēc arī pie tās pašas kanālmalas, kur vietām pamanījām aligatorus, bija gan makšķernieki, gan skrējēji, gan pat pārītis atpūtnieku grilējot ko ēdamu. Bet kad es vīram ierosināju iet pastaigāties gar šo kanālmalu, jo aligators tuvumā būtu lielisks foto kadrs, man tika atteikts, ka es droši varot iet viena, ha ha. Bet ar manu ‘’veiksmi’’ šī ceļojuma laikā es to neuzdrošinājos darīt, jo apmeklēt vēl kādu ārstu man nebija nu nekādas vēlmes.

 

Visu labu, Florida, un praktiskā informācija

Evergleidas parka apmeklējums arī noslēdza mūsu piedzīvojumus Floridā. Atlika vien sakravāt somas, lai nākošajā rītā dotos uz lidostu un atgrieztos atpakaļ mājās. Tika uzkrāta gan jauna pieredze, emocijas un piedzīvojumi, gan arī šāda tāda praktiska informācija, ar kuru gribētu padalīties, ja nu kādam noder nākotnes ceļojumā uz Floridu.

 

- SunPass Mini -

Kā pirmo gribētu minēt faktu, ka Floridā ir daudz muitas ceļu un ir arī tādi, kuros skaidru naudu pretī neņems, bet vajadzēs speciālu ‘’caurlaidi’’. Princips ir vienkāršs – logā ielīmē tādu kā kastīti, kurā ir ieskaitīta nauda, un braucot cauri muitas zonām attiecīgā summa noskaitās no konta. Ērti un vienkārši. Bet ir kāds āķis – šo ‘’kastīti’’ piedāvās arī auto nomā par $10 par dienu (nekas pa virsu nebūs jāmaksā un muitas maksas atskaitīsies no šiem $10). Mums uz 8 dienām tas būtu izmaksājis $80. Mēs teicām, ka 4 dienas pavadīsim Maiami un mašīna būtībā būs noparkota, tā ka maksāsim ne par ko. Mums tika atteikts, ka braucienā uz Key West esot 6 muitas un tur mums daudz nauda savākšoties, tāpēc šie $10 pa dienu esot labs darījums. Neesam jau ar pliku roku ņemami un nospriedām, ka šāda summa nu nekādi nevar būt adekvāta. Pateicām, ka no nomas caurlaidi nepirksim un devāmies prom. Apjautājoties vietējiem, mums uzreiz tika pateikts, ka šādu vienreizējo caurlaidi var nopirkt gandrīz jebkurā veikalā par $4 un tā saucās ‘’SunPass Mini’’. $4 būtībā ir aktivizēšanas maksa, jo nopērkot šo caurlaidi ir nepieciešams izveidot īslaicīgo kontu (uz nepieciešamo dienu skaitu) – vajag tikai e-pastu, mašīnas numuru un ieskaitīt nepieciešamo naudas summu. Mēs izvēlējāmies kastītē ieskaitīt $30. Ielogojoties kontā jebkurā brīdī var pārbaudīt, cik naudas vēl palicis. Dienu pirms aizlidošanas mums kontā vēl arvien bija aptuveni puse no summas, tā ka viss ceļojums mums izmaksāja ap $15-20 muitas ceļos, tā ka auto nomas iekasētie $80 nu nekādi mums nebūtu bijuši izdevīgi. Tā ka labi, ka neuzķērāmies! 

 

- Go Miami Card / South Florida Explorer Pass -

Go Miami Card un South Florida Explorer Pass ir 2 kartes ar salīdzinoši vienādu principu – ietaupīt naudu uz dažādām atrakcijām un apskates objektiem pērkot kombinēto paketi. Var izvēlēties 1 dienas paketi, 2 dienu paketi, 3, 4 vai 5 dienu paketi. Var izvēlēties 3 atrakciju paketi, 5 atrakciju paketi utt. Katram variantam ir savas cenas un nosacījumi. Un South Explorer Pass darbojas arī Florida Keys salās. Kopumā ir iespēja izvēlēties no gandrīz 30 dažādām interesējošām atrakcijām, ieskaitot Miami Zoo, Vizcaya dārzus, Evergleidas tūri, paraseilingu, snorkelēšanas tūri rifos utt. Iespējas plašas un ļoti labas! Par cik esmu budžeta plānotāja, vienā vakarā piesēdos un man interesējošo paketi pārvērtu naudā – ja par katru no manām 5 izvēlētajām atrakcijām maksātu ieejas maksu uz vietas attiecībā pret 5 ekskursiju kombinēto paketes cenu. Pakete noteikti vinnēja ar diezgan lielu naudas ietaupījumu. Tā ka noteikti izpētiet šo piedāvājumu, ja ir interese padarboties aktīvi, ne tikai gulēt pludmales smiltiņās!

 

- Florida Keys jūdžu atzīmes -

Florida Keys salas īpatnējas ar to, ka tajās nav ASV tik ierasto numurēto izeju. Tā vietā interešu punkti ir atzīmēti jūdzēs (mile marker) no 0 – 127. Piemēram, Bahia Honda parks ir jūdze #37, delfīnu centrs ir jūdze # 59, laivu tūre ir jūdze #102.5 un tml. Tā ka, lai nepaskrietu garām kādam interesējošam objektam, sekojiet jūdžu atzīmēm.

 

Lai jauki ceļojas!

Comments (0)

There are no comments posted here yet

Leave your comments

Posting comment as a guest.
Attachments (0 / 3)
Share Your Location