Diena pie vilkiem ''Lakota Wolf Preserve'' rezervātā

Hits: 3490

Tā kā beidzot arī mūsu pusē pavasaris palēnām (ļoti palēnām) gausiem solīšiem tuvojas, tad mūsu brīvo nedēļas nogali nolēmām izmantot pastaigai brīvā dabā, jo jau visa garā ziema pavadīta iekštelpās, un tā vien gribējās iziet ārā un paelpot svaigo pavasara gaisu. Atliek vien izlemt, uz kuru pusi doties? Darba kolēģe man pāris nedēļas iepriekš bija ieminējusies par nemaz ne tik tālu atrodošos vilku rezervātu, par kura esamību man līdz šim nebija ne jausmas.  Par cik neko šādu nebijām izbaudījuši, izlēmām doties nelielā izbraucienā apskatīt vilkus Lacota Wolf Preserve dabasparkā. 

Lacota Wolf Preserve ir bezpeļņas uzņēmums, kura dibinātāji un vienīgi strādnieki ir paši īpašnieki, vīrs un sieva - Jim Stein un Becky Mace, kuri šo parku izveidoja 16 gadus atpakaļ. Viņu mērķis bija dot patvērumu pāris ‘’nelaimē nokļuvušiem’’ vilkiem, taču ar laiku saime auga un patreiz rezervātā uzturās 17 dzīvnieki (no kuriem 12 ir vilki). Kā paskaidroja īpašnieks, visi rezervāta vilki, neatkarīgi no tā, kādā ceļā rezervātā nonākuši, ir dzimuši un auguši nebrīvē, dien dienā sastopoties ar cilvēku kontaktu, tāpēc tie nav ne agresīvi, ne bailīgi.

Īpašnieks paskaidroja, ka dabā nofotogrāfēt vilkus ir ļoti sarežģīti, jo tiem ir ļoti laba oža un, sajūtot cilvēku jau pa gabalu, tie bēg. Tādēļ uz šo dabasparku bieži vien ierodas dabas un savvaļas fotogrāfi, jo iežogojumi šeit ir ļoti plaši un ir samērā viegli uzņemt šo vilku fotogrāfijas dabiskā vidē. 

Rezervātā mitinās 3 vilku sugas:

1) Timber Wolf (pelēkais vilks), kas ir viena no visizplatītākajām vilku sugām un ir arī sastopama Latvijā. Pelēkā vilka auguma izmēri ir ļoti dažādi, atkarībā, kādas pasugas vilks un kādā biomā tas dzīvo. Augstums skaustā variē no 60 - 95 cm, svars no 20 - 68 kg. Vilks ir lielākais suņu ģints savvaļas dzīvnieks. Lielākie vilki dzīvo Aļaskā, Kanādā un Krievijā. Smagākie nomedītie vilki ir datēti Aļaskā (79 kg) un Ukrainā (86 kg).

2) Arctic Wolf (polārie vilki). Šīs sugas vilki sastopami visā Arktikā, izņemot milzīgās ledus virsmas, kā arī vietas, kur sablīvējušies ledus blāķi. Polārais vilks var gadiem ilgi izturēt temperatūru, kas zemāka par nulli (līdz pat -100C!), mēnešiem ilgi uzturēties tumsā un nedēļām ilgi iztikt bez barības. Tas dzīvo vienā no nedaudzajiem reģioniem pasaulē, kur to neapdraud cilvēks. Vilka dzīves ilgums ir apmēram 7 gadi.

3) British Columbian Wolf. Šī suga ir pelēkā vilka paveids, kas apdzīvoja Kanādas British Columbia un Alberta provinces, bet kopš 1941. gada šie vilki tiek uzskatīti par ļoti apdraudētiem, ja ne pat dabā izmirušiem.  Pāris dabā palikušie eksemplāri  varētu būt emigrējuši dziļāk Kanādas ziemeļu mežos, kā arī devušies uz Aļasku. Šai sugai raksturīga bieza, gara, melna spalva ar baltiem vai gaiši brūniem piemaisījumiem..

Interesants fakts ir tas, ka dabā vilki parasti dzīvo līdz 6 – 7 gadiem, taču nebrīvē tie nereti nodzīvo līdz pat 17 gadiem. Tas ir skaidrojams ar faktu, ka nebrīvē dzīvojošajie vilki netiek savainoti barības medību laikā, kā arī tie nemirst no bada, slāpēm vai slimībām. Kā pastāstīja īpašnieks, šī rezervāta vilki jūtoties pat tik lieliski, ka 2 gadus atpakaļ vilku ģimene šos esot pārsteigusi ar pēcnācēju pulciņu, pēc kā tomēr gan mātītei, gan tēviņam esot izdarītas attiecīgās operācijas, lai šādu pārsteigumu vairāk nebūtu (jo laikam ejot jaunā paaudze būtu jāatdala no bara un viņiem vajadzētu savu jaunu teritoriju, bet šādas iespējas rezervātā paplašināties nav). Tomēr šie 4 pirmdzimtie mazuļi palika dzīvot rezervātā, kur jūtas lieliski.

Bez vilkiem rezervātā mājvietu ir atradušas arī 2 lapsas – sudrablapsa Jasper un rudā lapsa Sierra, kā arī 3 lūši. Par šiem dzīvniekiem gan neko daudz dzirdēt nedabūjām, jo lapsas un lūši ir īpašnieka sievas lolojums, bet viņa nebija uz vietas, jo viņas māte esot tikusi hospitalizēta, līdz ar ko bijis nepieciešams doties apciemot ģimeni. 

Smieklīgi bija tas, ka vilki, izdzidrot īpašnieka balsi, skrēja tam klāt, bet lapsas un lūši tieši pretēji – metās bēgt.  Kā mums tika paskaidrots, kad kāds no lūšiem vai lapsām sasirgst, īpašnieks ir tas, kurš dodas špricēt zāles vai izpildīt kādas citas medicīniskas darbības, līdz ar to tieši šie dzīvnieki viņu neasociē ar neko labu, tāpēc turās pa gabalu, bet sieva toties esot tā, kas baro un lutina, tāpēc šie dzīvnieki ar viņu ir draugos.

Kopumā tūre pa rezervātu aizņēma aptuveni 1,5h un bija lieliska, pavasarīga pārmaiņa pēc garās un aukstās ziemas.