Liene's Adventures

Kā jau daudzus iepriekšējos gadus, arī šogad mūs urdīja vēlme doties īsā rudens ceļojumā tieši lapu krāsošanās laikā, lai iemūžinātu skaistos skatus gan savās atmiņās, gan bildēs. Tā kā pēdējo piecu gadu laikā izslavētais zelta rudens reģions ASV ziemeļaustrumos saukts New England (Jaunanglija) ticis izbraukāts jau krustu šķērsu, ieskaitot pat Kanādas robežas šķērsošanu, tad šogad nolēmām doties laimi meklēt vairāk uz dienvidiem. Pēc nelieliem šurpu – turpu, par izvēli krita Shenandoah nacionālais parks Virdžīnijas štatā.

Pēc apkopotās informācijas, rudens Shenandoah kalnos parasti sākas septembra beigās (virsotnēs) un lapas pamazām krāsojas līdz pat novembra sākumam (ielejās). Tika izlemts, ka brauksim svinēt rudeni tieši uz manu dzimšanas dienu oktobra sākumā. Par cik oktobris ir ļoti tūristu pilns laiks šajā parkā, tad viesu nama rezervācija tika veikta jau kādu mēnesi / pusotru pirms brauciena. Tuvojoties oktobrim, cītīgi sekoju parka mājaslapā izliktajiem reindžeru novērojumiem un aprakstiem par rudens krāsām parkā… Diemžēl, vēl nedēļu pirms mūsu plānotā ceļojuma, vienīgā krāsa Shenandoah bija zaļā! Lai veidotos lapu pigmentācija, ideāli laikapstākļi ir dzestras naktis (mazliet zem nulles) un saulainas dienas. Tomēr šis rudens visā ASV ziemeļaustrumu piekrastē bija pilnīgi pretējs un līdz pat oktobra vidum mums vēl arvien daždien bija līdz pat +30C grādiem! Apstulbuši bija ne vien cilvēki, bet acīmredzot arī koki! Es par šādiem laikapstākļiem biju tikai sajūsmā, tomēr tas nozīmēja, ka rudens lapu ceļojumā šoreiz bija jādodas bez lielām cerībām redzēt krāsainos kokus. Tomēr tā kā Shenandoah kalnos nekad iepriekš nebijām bijuši, kā vienmēr bijā aizgrābti par iespēju redzēt ko jaunu.

Vispopulārākais veids, kā vērot skaistās ainavas ir doties 105 jūdžu (170km) garajā pārbraucienā pa Skyline Drive, kas vijās pa kalnu virsotnēm no parka pašiem ziemeļiem līdz dienvidiem. Kalnu augstākais punkts ir 4051 pēdas v.j.l (jeb 1235m) un ātruma ierobežojums uz šī ceļa dēļ nepārtrauktajiem līkumiem un kraujām ir vien 35 jūdzes/h (55 km/h).

Skyline Drive piedāvā 75 dažādas nobrauktuves un skatu laukumus, no kuriem paveras vienreizējas ainavas pār kalnu virsotnēm un pilsētiņām dziļi ielejās. Tomēr, kā jau minēju iepriekš, neparasti vasarīgais laiks rudens iestāšanos bija pavisam aizkavējis, tāpēc mūsu rudenīgās ainavas bija dikti zaļas.

Tā kā mūs vēl arvien nelika mierā vēlme redzēt sarkano, oranžo un dzelteno krāsu paletes, tad nu nolēmām, ka izmēģināsim savu laimi pēc pāris nedēļām un atgriezīsimies parkā oktobra beigās cerībā redzēt kalnus ieskautus krāsainā lapu kažokā.

Kā jau norunāts, parkā atgriezāmies pāris nedēļas vēlāk, un kaut lapas šur tur krāsojās, cerēto košumu tomēr neredzējām. Laikapstākļi vēl arvien nebija ideāli lapu krāsošanās procesam un tam visam pa vidu pēdējās 2 dienas reģionā plosījās pamatīgs vējš, kas lielu daudzumu krāsaino un trauslo lapu bija nopūtis, tā ka daļa koku bija kaili, bet pārējie – zaļi, kas palēnām sāka vien brūnēt un birt. Un kaut šur tur tikām aplaimoti ar krāsainām ainavām, liela daļa parka bija visai neizteiksmīga.

Tā ietekmē nolēmām šoreiz visas 105 jūdzes pa Skyline Drive nebraukt, bet veikt vien pusi ceļa. Pa ceļam vēl piestājām populārā atpūtas vietā Big Meadows, kur atrodas gan informācijas centrs, gan neliels restorāns un suvenīru veikaliņš. Šeit arī atrodas viena no parka Alpu tipa pļavām, kur nelielā pastaigā devāmies arī mēs. Man visinteresantākās likās daudzās kokvilnas vālītes.

Protams, bez Skyline Drive, parkā iespējams doties gan dažāda garuma un grūtības pakāpes pārgājienos uz ūdenskritumiem, gan nakšņot teltīs un kempingos, tomēr šādiem pasākumiem mums šoreiz nebija ne laika ne īsti gribēšanas. Tiesa, melno lāci gan gribējām ieraudzīt, jo tie Shenandoah ir ne mazums, tomēr uz mašīnu pilna ceļa iespējas to sastapt bija visai minimālas. Dodoties tālākos pārgājienos ar to saskrieties gan nav nekāds retums, īpaši rudenī, kad lāči paliek aktīvi. Ieskatam, zemāk redzamās bildes ņemtas no interneta. 

/Ūdenskritums: www.virginia.org; lācis: Stephen Tabone Nature Photography/

Tā kā parka apskatei veltījām tikai daļu dienas, tad otro dienas pusi nolēmām veltīt citādām izklaidēm. Shenandoah un Blue Ridge Mountains kalnu ielejas ir populāras ar savām vīna ražotnēm. Te tiek brūvēts arī alus un sidrs. Nolēmām piestāt sidra ražotnē Bold Rock, kas piedāvāja ne vien iegādāties viņu produkciju, bet arī nodegustēt jaunākos brūvējumus. Bez dažādu veidu ābolu sidriem, šeit (atkarībā no sezonas) tiek ražots arī bumbieru, persiku, sarkano apelsīnu un meloņu sidrs. Tā kā rudens ir ražas laiks, mums bija iespēja iegādāties un izmēģināt visas garšas, atskaitot apelsīnu, jo to sezona jau bija beigusies. Ļoti gardi!

Pēc sidra degustēšanas un krājumu iepirkšanas, tālāk devāmies uz 1878. gadā atklāto Luray stalaktītu / stalagmītu alu apskati, par cik tās atrodas turpat netālu no Shenandoah parka ieejas. Kaut šāda tipa alās esmu bijusi vairākās, jāsaka, ka vismaz ASV austrumkrastā tās ir vienas no iespaidīgākajām, ko biju apmeklējusi. Ala ir ļoti gara (2,4km) un apskate aizņem vismaz stundu. Arī paši stalaktīti un stalagmīti ir milzīgi un ļoti iespaidīgi. Kaut biļetes cena sākotnēji liekas diezgan augsta ($26 personai), man šķiet, ka šeit noteikti ir vērts apstāties, ja maciņš un laiks atļauj.

Zemāk bildē redzams Mirror Pool jeb 'Spoguļu baseins'. Kaut dzīvē un bildē izskatās, ka šeit redzami gan stalaktīti, gan stalagmīti, patiesībā šeit ir tikai stalaktīti (veidojumi, kas ''karājas'' no augšas). Ja uzmanīgi pavēro, veidojumi, kas izskatās kā stalagmīti (aug no zemes uz augšu) patiesībā ir precīzas stalaktītu kopijas - to atspulgs ūdenī. Stalagmītu šeit nav - tā ir ūdens virsma, kas atspoguļo alas griestus un tur atrodošos stalaktītus! Pamatīgs acu apmāns un pat dzīvē prātam grūti aptvert realitāti.

Alu apskates cenā ir iekļauta arī ieeja veco auto muzejā, kas atrodas turpat Luray alu teritorijā. Antīko Amerikas auto faniem šeit noteikti būs ar ko pamielot acis!

Atskatoties uz šī gada rudens ceļojumu jāatzīst, ka tiem, kas grib redzēt tiešām iespaidīgas un krāsainas rudens ainavas, tomēr drošāk būtu doties uz kalnaino ASV ziemeļaustrumu Jaunanglijas reģionu (New Hampshire, Vermont, Connecticut, Maine štati). Arī Pensilvānijas un Ņujorkas štata ziemeļu daļas ir krāsām bagātas un dēļ savas atrašanās daudz augstāk ziemeļos, šajos reģionos lapu krāsošanās neizpaliek, kā tas lielā mērā bija Shenandoah nacionālajā parkā. Tiesa, sava daļa vainas te uzveļama šīgada neticami ieilgušajai vasarai, jo parka mājaslapā esmu redzējusi ļoti skaistus, krāsainām lapām klātus pakalnus no iepriekšējiem gadiem, tomēr izskatās, ka Shenandoah tā ir kā tāda laimes spēle – var būt, bet var arī nebūt! Tomēr, ja dodaties cauri šim reģionam, noteikti ieteiktu izvēlēties vismaz daļiņu ceļa veikt pa Skyline Drive, jo ceļmalas skatu laukumi atklās vienreizējas ainavas jebkurā sezonā!

*** Par maniem rudens piedzīvojumiem Jaunanglijas reģionā iepriekšējos gados var lasīt rakstā Uz Jaunangliju (ASV) rudeni meklēt, kā arī mūsu piedzīvojumi Kanādā atrodami rakstā Kanāda rudenī - Ottawa, Montreal un Algonquin dabas parks.